Dzīve pēc Ebolas, cilvēku stāsti Āfrikā!

Ir pagājuši 4 gadi, kopš Ebolas vīrusa uzliesmojuma Rietumāfrikā – Libērijā, Gvineja, Siera Leona bija pirmās valstis, kurās uzliesmojums sakas.

2014 gadā uzliesmojums paņēma visvairāk cilvēkus, kā visi iepriekšējie kopā ņemti, kopš 1976. gada, kad vīrus tika atklats.

Libērijas rietumu krasts tika turēts karantīnas režīmā, cenšoties nevienu neizlaist no dzīvesvietas un mēģinot noturēt vīrusu, lai tas neizplestos.

“Evas Nah’s mazdēlu policisti nogalinajuši, jo viņš protestēja pret karantīnu. Viss ko viņš vēlējās, bija spēlēt futbolu un kļūt pa rmehāniķi. Viņa māte un tēvs nomira, es viņam biju palikusi vienīgā.”

Valdība kompensejot zaudējumu mazdēla nogalināšanā ļāvusi Evas 4 citus bērnus no viņas ģimenes sūtīt skolā.

Rita Carola zaudēja savu māsu slimības dēļ. Viņa iepriekš tirgoja ēdienu uz galvenās ielas un bija iekrājusi pietiekami dzaudz naudas, lai nopirktu ledusskapi un uzsaka jaunu biznesu, tirgojot ledu, kas palīdzēs viņai nodrošināt labu dzīvošanu nakotne.

Etta Robertsa strādā par medmāsu klīnikā, viņa ikdienā apkopj ap 10 malārijas un kašķa pacientus. Valdība viņai piešķīra naudu piemiņas ēkai visiem ebolas upuriem pēc abu vecāku zaudēšanas no ebolas vīrusa. 

J Roberts dzīvo pie strauji nākošas virsū upes, pēc sievas zaudēšanas no ebolas viņš uzsāka biznesu.

“Mana sieva tika kremēta, nevis aprakta, tāpēc man ir sajūta, ka viņa ir zudusi uz mūžu.”Es nolēmu koncentrēties uz mūsu 4 berniem, nauda ir ļoti nepieciešama. 

Viņš vada dušu biznesu, kur cilveki var nākt mazgāties un pārdod karstu udeni. Viņa uzņēmums ļoti labi paceļ sanitāro līmeni viņa apkaimē.